Pirmizrādi piedzīvojusi Leļļu teātra izrāde “Sirēnas dziesma”

Pirmizrādi piedzīvojusi Leļļu teātra izrāde “Sirēnas dziesma”

Nedēļas nogalē Pēgaza pagalmā Liepājas Leļļu teātris piedzīvoja savu šīs sezonas vērienīgāko jauniestudējumu – muzikālu brīvdabas izrādi “Sirēnas dziesma”, kas tapusi kā grieķu mītu triloģijas “Puika. Meitene. Sirēna” pirmā daļa.

Aiz katras triloģijas daļas nosaukuma slēpjas viens sengrieķu mīts, kas kanonizējies un pārvērties mūsdienās labi zināmā “spārnotā” teicienā, piemēram, par “Ahileja papēdi”, “Ariadnes pavedienu” vai “Sirēnas dziesmu”. Iestudējuma idejas autore un režisore Anta Priedīte radošā sadarbībā ar scenogrāfu Aigaru Ozoliņu un komponistu Juri Kaukuli uzņēmušies šķetināt šos grieķu mītus, lai atklātu katra spārnotā teiciena rašanos un patieso nozīmi.

Svētdienas novakarē Pegaza pagalmā Liepājā bijām liecinieki pirmā mīta atšķetināšanai. ”Sirēnas dziesma” izaicināja skatītāju doties Odiseja cienīgā klejojumā pa jūru un savā varonībā mēroties ar Jāsonu un argonautiem, braucot pēc zelta aunādas. Kā zinām, Jāsons izlīdzējās ar ceļabiedra Orfeja muzikālo meistarību, savukārt Odisejs lika sevi piesiet pie kuģa masta un pārējo jūrnieku ausis aizbāzt ar vasku, lai paglābtos no Sirēnu valgiem. Cīņā ar Sirēnu, pagaidām rezultāts ir par labu varoņiem, bet vai mēs – šodienas cilvēki – spējam līdzināties antīkajiem varoņiem?

Ja antīkajā kultūrā varonis lielākoties ir absolūta parādība un ideāls, tad mūsdienās varonības jēdziens ir mainījies. Varonības simbols mūsdienu sabiedrībā ir cilvēks, kura rīcība ir neordināra un ikdienā nav raksturīga lielākajai sabiedrības daļai. Varonis ir tas, kurš uzdrīkstas ar savu pārliecību, rīcību, personību un arī stāstiem aizraut sabiedrību, un radīt priekšstatu par sevi kā tādu, kura rīcība ir atdarināšanas vērta. Varonība ir kļuvusi par atsevišķu elementu, nevis statusu uz mūžu. Režisore piedāvā par varoņiem kļūt katram skatītājam: “Mūsdienu varonības modelis ļauj antīkajā varonī izcelt cilvēcīgo, padarot viņu pieejamu līdzpārdzīvojumam un atdarināšanai. To, ka bērnus intuitīvi piesaista mītiski, tomēr cilvēcīgi varoņi, var redzēt pēc multiplikāciju varoņu popularitātes. Tajās visās galvenais varonis sastopas ar izvēli starp personīgo labumu un citu interesēm, piedzīvo traģiskus zaudējumus, ir spiests nest upuri un stāsta finālu sasniedz pārtapis jaunā kvalitātē. Un šie stāsti ir vajadzīgi ne tikai bērna personības attīstībai, bet arī mums pieaugušajiem, lai mācītos analizēt savas rīcības morāli ētiskos aspektus individuālā un sabiedriskā kontekstā.”

Veidojot izrādi satraucoša piedzīvojuma formā, kur tikai fināls nes liktenīgu, daudzslāņainu pavērsienu, izrādes radošā komanda ļāva  skatītājam pašam izvēlēties, kuram stāstam sekot – episkai pasakai, muzikālam notikumam vai dziļdomīgai vērtību sāgai.

Vairāk lasi: www.liepajaslelles.lv