Lekcija par Kurzemes sudraba saktām

Ceturtdien, 17. augustā, pulksten 17.00 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 Kurzemes tautastērpu informācijas centrs aicina uz lekciju “Kurzemes saktas stāsts”, kurā par saktu neredzamo pusi stāstīs dr. hist. Armands Vijups. Lekcija notiek projekta “Dienvidkurzemes tautastērpa valkāšanas tradīcijas mūsdienās” ietvaros.

Latvijā saktas ir zināmas kopš bronzas laikmeta. Sākotnēji saktas izmantoja kā rotu apģērba saspraušanai un greznošanai. Vēlāk šim – apģērba saturēšanai kopā – lietoja pogas, tomēr pretēji tam, lai pamazām izzustu, saktas palikušas goda vietā, īpaši Kurzemē, kur var pamatoti dižoties ar lielu saktu dažādību, īpaši materiāla izvēlē.

Saktu darināšanai Kurzemē izmantots sudrabs, melhiors, dzintars, pat spogulis un perlamutrs. Bieži vien šo izmēru un materiāla veidu noteica pasūtītāja rocība.

Sievietes Dienvidkurzemē pārsvarā greznojās ar burbuļsaktām, kuras nēsāja pa vienai vai krāva “čupās”. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads.

Dr. hist. Armands Vijups, kurš šobrīd pilda Ventspils muzeja direktora vietnieka-vadošā pētnieka amata pienākumus un lasa lekcijas Latvijas Universitātē,  ir veicis padziļinātu pētījumu par Kurzemes sudraba saktām.

Projekta ietvaros Armands Vijups ir piekritis padalīties ar sava pētījuma rezultātiem, nolasot lekciju par lielajām sudraba saktām (derību saktām, trīsrindenēm) un to reversā iegravētajiem uzrakstiem. Pētījuma laikā secināts, ka lielāks uzrakstu skaits ir uz Dienvidkurzemei raksturīgajām burbuļsaktām, no tām senākā Kurzemes burbuļsakta ir ar iegravētu vārdu Kaleju Ansis (Calei Ans) un gadu – 1714.  

Tāpat lekcijas laikā Liepājas muzejā varēs apskatīt ekspresizstādi “Saktas neredzamā puse”, kurā varēs aplūkot Liepājas muzeja krājumā esošās saktas.

Lekcija norisināsies klātienē Liepājas muzejā. Dalība lekcijā – bez maksas.

‍